Kāpēc Latvijai nepieciešams jauns Izglītības likums?

Izglītības nozarē Latvijā šobrīd vienlaikus vērojama ļoti dažāda aina – tajā darbojas gan cilvēki, kuri cenšas ieviest un īstenot jaunas un mūsdienīgas mācību pieejas, gan tādi, kuri gaida atgriežamies “vecos laikus”.

Lai lasītu pilno rakstu, spied šeit.

Direktoriem vajadzīgs atbalsts tāpat kā skolēniem un skolotājiem

Pilnu rakstu lasīt šeit - spiest te.

Intervija raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu

Lai redzētu pilno interviju, spied te.

Ievads.

Veidojot mājas lapu un meklējot publikācijas, atsvaidzināju atmiņu un dažas pārlasīju. Šodien padalos ar dažiem, manuprāt, jaukiem citātiem no 2008. gada līdz šodienai.

“Es gribu būt valsts. Mēs gribam būt valsts. Bet tālāk? Kā es un mēs varētu sākt justies kā valsts? Valstī visi iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, līdzvērtīgi, piedalās, ir atbildīgi. Daži arī nepiedalās un nav atbildīgi. Citi piedalās, bet nav atbildīgi...” (2012./13. m.g.)

“Jautājumu par vecāku un pedagogu sadarbību skatījām biedrības lielajā kopsapulcē un, liekot kopā mūsu biedru idejas un viedokļus, secinājām, ka skolas un skolotāji pašlaik nepietiekami izmanto lielo uzticības potenciālu. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati liecina, ka visaugstākais uzticības reitings Latvijā ir tieši izglītības iestādēm (skolām, augstskolām). Aizvadītajā gadā tām uzticējās 71% aptaujāto. Nevienai citai institūcijai Latvijā nav tik augsts uzticības reitings, turklāt izglītības iestādes ir uzticības līderi jau četrus gadus pēc kārtas.” (2021. g.)

“Aizvadītā gada septembrī notika Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīkota konference par iekļaujošo izglītību, kurā izkristalizējās divas tendences – skolu vadītāji mudina rast papildus līdzekļus atbalsta personālam, bet zinātnieki uzsver, ka nepieciešams nevis papildus personāls, bet jāpanāk situācija, kurā katrs pedagogs izprot un piemēro iekļaujošās izglītības principus.

Es pat vēlētos to dēvēt par iekļaušanās, nevis iekļaujošo izglītību, jo bērnam, ģimenei un pedagogiem ir jāiekļaujas šajā sistēmā pašiem, neviens no malas nevar to izdarīt.” (2022.g.)

“Esmu gadiem ilgi rakstījusi un runājusi par veidiem, kā mazās skolas var pastāvēt. Labi, esam valstiski vienojušies, ka vidusskolām (10.-12.klasēm) jābūt ar lielāku bērnu skaitu, lai realizētu jauno saturu. Bet sākumskolas (1.- 6. klase)? Kāpēc tās nevar strādāt ar alternatīvām metodēm, nodarbinot mazāku skolotāju skaitu? Kāpēc arī Rīgā nevar pastāvēt mazā skola? Vienalga – privāta vai pašvaldības? Ja skola spēj iekļauties atvēlētajā budžetā, kāpēc aizliegt alternatīvu pieeju? Man ir tikai viena atbilde – šaura postpadomju domāšana.” (2019. g.)

“Arī Latvijā pazīstamais Pauls Kolards (Paul Collard) šogad uzstājās WISE. Viņš uzskatāmi izklāstīja, kā klasē uzvedas skolēni un skolotāji „pa vecam un pa jaunam”. Galvenā ideja – padarīt neiespējamo par iespējamu. Ieviest jaunu domāšanu un strādāšanas veidu klasēs.” (2014. g.)

“WISE ir pilns ar jaukiem formulējumiem, piemēram: „Jāatdzīvina nacionālās izglītības sistēma caur starptautisku sadarbību sociālajos medijos.” To novēlu arī Latvijai!” (2014. g.)

«Noslēgumā gribu piebilst – kaut arī nav noticis tīģera lēciens Latvijas izglītībā, visus atjaunotās neatkarības gadus esam attīstījuši demokrātijā balstītu izglītības sistēmu, tā ir liela vērtība, un šodien ir īpaši svarīgi to noturēt.». (2015. g.)

Slimnīcā mums pateica: "Jūs varat viņu atdot". Zane un Jānis par jauniešiem ar invaliditāti

Privātās skolas "Patnis" dibinātāja un Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola nu radījusi jaunu projektu. Sociālais uzņēmums "Brāļi un māsas" šobrīd piedāvā tālākizglītību jauniešiem pēc speciālās pamatizglītības. Zanei ir 19 gadus vecs dēls ar Dauna sindromu, tāpēc viņa līdz kaulam zina, kāpēc kas tāds Latvijā ir vajadzīgs. Par savu pieredzi, jauno projektu un iecerēm stāsta Zane pati un arī viņas vīrs Jānis Ozols, kurš projektu atbalstīja.

Pilno rakstu lasīt te.

Aizliegt vecākiem pacelt balsi pret skolotāju? Kā cieņpilni sadzīvot visām pusēm

Komunikācija ir tilts, kas savieno skolēnus, pedagogus un vecākus – trīs izglītības procesā iesaistītās puses. Diemžēl šodienas steidzīgajā laikmetā šis tilts kļuvis trausls. Laika trūkums un stress samazina mūsu spēju būt empātiskiem un komunicēt konstruktīvi, aizvien vairāk uzsverot negatīvo un ļaujot emocijām izpausties neveselīgā veidā.

Pilno rakstu lasīt te. 

Zane Ozola: Ticiet – pedagogi ir gatavi jaunām idejām!

Autors: Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Dr. paed. Zane Ozola

Pilno rakstu lasīt te.

Ozola: Kāpēc izglītībai jāvairo stress?

Privātskolas "Patnis" īpašniece Zane Ozola: "Privātās skolas Latvijā ir nišas skolas, kas cenšas apčubināt katru savu skolēnu. Uz to var skatīties dažādi, taču, redzot, cik apkārt ir daudz izdegušu un stresa pilnu cilvēku, kas dzīvo psiholoģiskā diskomfortā, varētu jautāt – vai arī izglītības sistēmai vajadzētu piedalīties šī stresa vairošanā?"

Pilno rakstu lasīt te. 

Portrets - Patnis dibinātāja Zane Ozola

Lasīt pilno rakstu - spied šeit.

Privātās skolas "Patnis" dibinātāja Zane Ozola: Skolas būs arī pēc 30 gadiem

Pilna intervija - spied šeit.

Pedagoģe, kura maina sevi un to cenšas izdarīt ar visu izglītības sistēmu Latvijā. Personība ar ideālā uzņēmēja garu. Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja Zane Ozola.

Zane studējusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē. Jau pēdējā kursā sākusi strādāt Rīgas 45.vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Pēc ceļojuma pa Dānijas skolām Zane sapratusi, ka vēlas strādāt jauna tipa skolā, ar citādāku vidi un jauna veida pedagoģiskām metodēm, piemēram, projektu metodiku, kas tolaik Latvijas skolu vidē vēl neeksistēja.

Tā  dzima “Patnis” - pirms teju 30 gadiem Zane saņēma licenci savas sākumskolas atvēršanai. Pirmos gadus Zane bija arī šīs skolas direktore. Šo gadu laikā “Patnis” ir  krietni audzis un šobrīd tajā ietilpst 10 struktūrvienības - pieci bērnudārzi, sākumskola, vidusskola, mūzikas skola, mākslu skola un interešu izglītība īpašajiem bērniem.

Ārpus “Patņa” Zane ir sabiedriskās organizācijas „Līdere” valdes locekle, kā arī mentore un Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.

Kā sevi raksturo pati Zane – viņā mīt revolucionārs gars un izteiktas līdera tieksmes.

Zanes moto: ja tev kaut kas nepatīk, negaidi, ka tas mainīsies pats no sevis. Ej, dari un maini to pats!

Lai sniegtu atbalstu skolu vadītājiem, izveidots Direktoru klubs

Lai sekmētu pieredzes apmaiņu, kā arī nodrošinātu iedvesmas un profesionālās pilnveides iespējas dažādos līmeņos skolu vadītājiem visā Latvijā, Neatkarīgā izglītības biedrība sākusi realizēt ideju par Direktoru klubu. Koncepts, kurā skolu direktoriem būs iespēja gūt atbalstu un mācīties vienam no otra, radīts, atsaucoties uz aktīvo izglītības iestāžu vadītāju dalību mentoringa programmā “Biznesa līderis – skolas līderim”, kuras ietvaros dažādu nozaru uzņēmēji un vadītāji bija mentori skolu direktoriem no visas Latvijas.

Pilno rakstu lasīt te.

Zane Ozola: Kas kavē Latvijas izglītības attīstību?

Nav noslēpums, ka Somijas izglītības sistēma daudzu ekspertu vērtējumā tiek atzīta par veiksmīgu un virkne valstu cenšas sekot šim piemēram. Arī Latvijā bieži vien izskan viedoklis, ka ir nepieciešams ieviest Somijā īstenotus risinājumus. Lai gan no vienas puses, šķietami ir skaidrs, ko nepieciešams uzlabot, aizvien ir faktori, kas kavē Somijas līmeņa sasniegšanu un izglītības sistēmas attīstību kopumā. Kas kavē Latviju? Vai un kas Somijā ir tāds, kā nav pie mums? Neatkarīgā izglītības biedrība, viesojoties Somijā, tikās gan ar skolu, gan pašvaldību pārstāvjiem, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, uzskata Zane Ozola, privātās skolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.

Pilno rakstu lasīt te. 

Vai mums pietrūkst drosmes iekļaujošajai izglītībai?

"It kā šķiet, visi taču esam vienisprātis, ka bērna interesēm jābūt pirmajā vietā, bet kāpēc tad nekādi nespējam pārgriezt nabassaiti ar padomju tradīcijām?" retoriski vaicā Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja. Publicējam Zanes Ozolas viedokli par iekļaujošo izglītību.

Lai lasītu pilno rakstu - spied šeit.

Otrā mentoringa programma skolu direktoriem “BIZNESA LĪDERIS – SKOLAS LĪDERIM”

Lai atbalstītu Latvijas skolu vadītājus, biedrība "Līdere" un Neatkarīgā izglītības biedrība (NIB) izsludina pieteikšanos otrajai skolu direktoru mentoringa programmai "Biznesa līderis – skolas līderim".

Tās laikā plānots nodrošināt pieredzes apmaiņu starp veiksmīgiem uzņēmējiem un skolu vadītājiem, pilnveidojot skolu direktoru finanšu pratību un vadības prasmes kopumā.

Programma norisināsies no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim.

Pilno rakstu lasīt te.

Diskutē par etnisko mobingu skolās

Pēc izglītības un zinātnes ministres Anita Muižnieces (JKP) un Neatkarīgās izglītības biedrības iniciatīvas aizvadīta diskusija "Etniskais mobings skolās - īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi".

Kopš 2022.gada februāra beigām Latvijas skolās mācības sākuši bērni un jaunieši no Ukrainas, kas kopā ar ģimenēm bija spiesti pamest valsti. Latvijas iedzīvotāju vidū nav absolūti viennozīmīgas attieksmes pret Ukrainā notiekošo, atšķiras arī attieksme pret Latvijā ieceļojušiem bēgļiem.

Plašāk stāsta Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle, profesore Laima Geikina un privātās vidusskolas un bērnudārzu "Patnis" valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Pilno interviju klausies, spiežot te. 

Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola: Skolu tīkla kārtošana ir degpunktā

Ir jomas, kur pandēmija atstājusi mazāk būtiski ietekmi, lai gan droši vien jau ka tā ir skārusi ikvienu. Bet dažām nozarēm tā ir nesusi negaidīti daudz izaicinājumu. Pirmajā vietā, protams, ir medicīna. Bet otrajā laikam ir jāmin skolas un izglītība: ilgstošās mājsēdes, centieni savienot klātienes izglītības procesu ar brīžiem, kad ir skola un tad atkal nonākšana karantīnā; vakcinācija, testēšana, šo procesu pavadošā spriedze, visbeidzot arī tagad akūts pedagogu trūkums, izdegšana. Kā skolotāji un skolu vadītāji tiek ar visiem šiem izaicinājumiem galā? Krustpunktā Lielā intervija arNeatkarīgās izglītības biedrības vadītāju, privātās vidusskolas un bērnudārzu "Patnis" valdes priekšsēdētāju Zani Ozoli.

Lai klausītos pilno interviju - spiet te. 

Prasība pedagogiem vakcinēties radījusi katastrofālu situāciju, norāda NIB vadītāja

Jācer, ka jaunais pedagogu algu modelis nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību, pirmdien Latvijas Radio atzina Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) un privātskolas "Patnis" vadītāja Zane Ozola.

Pilno rakstu lasi spiežot te.

NIB vadītāja: Jācer, ka jaunais pedagogu algu modelis nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību

Jācer, ka jaunais pedagogu algu modelis nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību, pirmdien Latvijas Radio atzina Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) un privātskolas "Patnis" vadītāja Zane Ozola.

Pilno rakstu lasīt te.

Izglītības biedrība: Skolēnu iknedēļas testēšana ir loģisks instruments

Skolēnu iknedēļas pārbaude ar siekalu testiem ir loģisks instruments, lai varētu īstenot klātienes mācības Covid-19 apstākļos, tādējādi atslogojot daudzu vecāku un pedagogu ikdienu, aģentūrai LETA norādīja Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās skolas "Patnis" dibinātāja Zane Ozola.

Lasi pilno rakstu, spiežot te.

Skolas - sabiedrības uzticības līderi ar neizmantotu potenciālu

Šovasar pastiprināti domājam un runājam par atgriešanos skolās septembrī klātienē. Pēdējā gada laikā izglītības procesā ienākušas daudzas inovācijas un arī nākotnē jāraugās elastīgi. Pedagogiem, vecākiem un bērniem arvien biežāk būs jādarbojas nestandarta situācijās, tāpēc jādomā arī par sadarbības stiprināšanu starp skolu un ģimeni, lai visas iesaistītās puses rīkotos atbildīgi un zinoši. Saskaņā ar pētījuma datiem, sabiedrības uzticība skolām ir ļoti augsta un šis potenciāls ir jāizmanto, lai kopīgi uzlabotu arī izglītības vidi un kvalitāti. Uzticēšanos veicina informētība, tāpēc izšķirīga nozīme ir savstarpējai komunikācijai.

Pilno rakstu lasīt te.