Ievads.

Veidojot mājas lapu un meklējot publikācijas, atsvaidzināju atmiņu un dažas pārlasīju. Šodien padalos ar dažiem, manuprāt, jaukiem citātiem no 2008. gada līdz šodienai.

“Es gribu būt valsts. Mēs gribam būt valsts. Bet tālāk? Kā es un mēs varētu sākt justies kā valsts? Valstī visi iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, līdzvērtīgi, piedalās, ir atbildīgi. Daži arī nepiedalās un nav atbildīgi. Citi piedalās, bet nav atbildīgi...” (2012./13. m.g.)

“Jautājumu par vecāku un pedagogu sadarbību skatījām biedrības lielajā kopsapulcē un, liekot kopā mūsu biedru idejas un viedokļus, secinājām, ka skolas un skolotāji pašlaik nepietiekami izmanto lielo uzticības potenciālu. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati liecina, ka visaugstākais uzticības reitings Latvijā ir tieši izglītības iestādēm (skolām, augstskolām). Aizvadītajā gadā tām uzticējās 71% aptaujāto. Nevienai citai institūcijai Latvijā nav tik augsts uzticības reitings, turklāt izglītības iestādes ir uzticības līderi jau četrus gadus pēc kārtas.” (2021. g.)

“Aizvadītā gada septembrī notika Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīkota konference par iekļaujošo izglītību, kurā izkristalizējās divas tendences – skolu vadītāji mudina rast papildus līdzekļus atbalsta personālam, bet zinātnieki uzsver, ka nepieciešams nevis papildus personāls, bet jāpanāk situācija, kurā katrs pedagogs izprot un piemēro iekļaujošās izglītības principus.

Es pat vēlētos to dēvēt par iekļaušanās, nevis iekļaujošo izglītību, jo bērnam, ģimenei un pedagogiem ir jāiekļaujas šajā sistēmā pašiem, neviens no malas nevar to izdarīt.” (2022.g.)

“Esmu gadiem ilgi rakstījusi un runājusi par veidiem, kā mazās skolas var pastāvēt. Labi, esam valstiski vienojušies, ka vidusskolām (10.-12.klasēm) jābūt ar lielāku bērnu skaitu, lai realizētu jauno saturu. Bet sākumskolas (1.- 6. klase)? Kāpēc tās nevar strādāt ar alternatīvām metodēm, nodarbinot mazāku skolotāju skaitu? Kāpēc arī Rīgā nevar pastāvēt mazā skola? Vienalga – privāta vai pašvaldības? Ja skola spēj iekļauties atvēlētajā budžetā, kāpēc aizliegt alternatīvu pieeju? Man ir tikai viena atbilde – šaura postpadomju domāšana.” (2019. g.)

“Arī Latvijā pazīstamais Pauls Kolards (Paul Collard) šogad uzstājās WISE. Viņš uzskatāmi izklāstīja, kā klasē uzvedas skolēni un skolotāji „pa vecam un pa jaunam”. Galvenā ideja – padarīt neiespējamo par iespējamu. Ieviest jaunu domāšanu un strādāšanas veidu klasēs.” (2014. g.)

“WISE ir pilns ar jaukiem formulējumiem, piemēram: „Jāatdzīvina nacionālās izglītības sistēma caur starptautisku sadarbību sociālajos medijos.” To novēlu arī Latvijai!” (2014. g.)

«Noslēgumā gribu piebilst – kaut arī nav noticis tīģera lēciens Latvijas izglītībā, visus atjaunotās neatkarības gadus esam attīstījuši demokrātijā balstītu izglītības sistēmu, tā ir liela vērtība, un šodien ir īpaši svarīgi to noturēt.». (2015. g.)